1
2
3
Līdz tik es skaitīju bērnībā, kad spēlējām paslēpes (es šmaucos), arī brīžos, kad centos savaldīt savas dusmas (pusaudžu vecumā, protams) un tagad, kad ir tik daudz enerģijas, ka nezinu kur likties, es skaitu līdz trīs, lai aizmigtu.
Bet ne jau par skaitīšanas metodēm ir šis raksts. Par tām domām, kas dod lielu enerģijas devu un mani aizrauj. Domām, kas noved pie darbiem un piepilda sapņus. Padara manu dzīvi košāku.
Tu tikai man pasvied savu ideju.. Es zinu, man patiks un teikšu - TAS DER!
Man manis pašas dzeja šķiet
Ik reiz par īsu mazu liet
Kāds vārds lec acīs
Cits atkal vecmodīgs, nekāds
Ko īstais dzejnieks par to sacīs?
Būs mūžam nezināms mans vārds!
Man emociju daudz, nudien
Tās vienā pantā nesalien
Es varu dzeju uzrakstīt
Pat skaļā skolas starpbrīdī
Kad lasu pašas rakstīto
Kāds vārds ar mani pajoko
Es skrienu savām jūtām līdz
Kaut spētu tās tā pierakstīt
Pat metaforas nepalīdz
Man savas jūtas izklāstīt
Man manis pašas dzeja šķiet
Tik neveikla, bet kādu dienu
Es beigšu jūtām pakaļ skriet
Un piezemēšos grāmatā
Es sacerēšu kaut ko tādu
Kas ilgi paliks atmiņā!
