Man nav skaistākas vietas, kur būt rudenī, kad zeltīdama viļņojas labība, āboli spīdina sānus, un pakšķēdami zemē krīt kastaņi.
Man nav skaistākas vietas, kuru redzēt ziemā - saulē mirdzošās, pilošās lāstekas un sniegiem klātie lauki, un arī mežs, kurš klusēdams gaida atmošanos.
Man nav skaistākas vietas, kuru izbaudīt pavasarī – dārzi slīkst ābeļziedu kupenās un putni dzied slavas dziesmu dzīvespriekam.
Man nav skaistākas vietas, kur gavilēt vasarā, kad var apreibt no tikko pļautās zāles smaržas, izgaršot dārza buķeti, redzēt latviešus dziedam un dejojam.
Man nav labākas vietas, kur būt, kā mājās – Latvijā.
[Ieva Jaunbirze, Latvija]
 |
| Iemēģinu senās latgaļu podniecības tradīcijas |
Ne visi tik skaisti ir spējīgi raksturot manu mīļo Tēvzemi. Ne visi tā domā par to. Diemžēl. Bet tie - "Latvijas nemīlētāji" nav spējīgi izmainīt manas sajūtas. Manu cieņu pret šo zemi un cilvēkiem, kuri pilnveidojot sevi - pilnveido Latviju. Tāpēc arī šeit:
mana dzeja par Latviju...
Skaistas fotogrāfijas...
Jā, nedaudz politikas...
Un vienkārši skaisti vārdi..
